3. nodaļa

Biznesa ideju radīšana

Iemācies radīt biznesa idejas, izmanto prāta vētru un izvēlies labāko ideju savam SMU.

Ko tu paveiksi šajā solī:

  • Uzzināsi, no kurienes rodas idejas
  • Apgūsi ideju ģenerēšanas metodes
  • Izmantosi prāta vētras tāfeli
  • Novērtēsi un izvēlēsies labāko ideju
Visas apakšnodaļas
3.2

Dizaina domāšana

Dizaina domāšana ir process, kas palīdz radīt risinājumus, sākot no cilvēka vajadzībām. Tas ir pieci soļi no problēmas līdz produktam, un tie veido arī šīs nodaļas gaitu: vispirms iejūties un definē problēmu, pēc tam ģenerē idejas (3.3. un 3.4. apakšnodaļa) un izvēlies to, ko tiešām pārbaudīsi ar cilvēkiem (3.5. apakšnodaļa).

1

Iejūties

Saproti cilvēku, kuram risini problēmu.

2

Definē

Formulē precīzi, kāda ir problēma.

3

Ģenerē idejas

Radi pēc iespējas vairāk risinājumu.

4

Prototipē

Izveido vienkāršu produkta versiju.

5

Testē

Pārbaudi to ar īstiem cilvēkiem un uzlabo.

💡 Padoms
Neaizmirsti soli “Testē”! Parādi savu ideju vismaz pieciem cilvēkiem, pirms sāc to ražot - viņu atsauksmes ietaupīs tev daudz laika un naudas.
Prakse

Izmēģini dizaina domāšanu praksē

Teorija palīdz saprast soļus, bet dizaina domāšanu iemācās tikai darot. Aizpildi divus uzdevumus - sāc ar empātijas karti, tad noformulē problēmu, kuru risinās tavs SMU. Tavi pieraksti saglabājas automātiski.

Kas ir empātijas karte?

Tā ir dizaina domāšanas metode, kas palīdz izprast cilvēku, kuram veido produktu. Tu iztēlojies vienu konkrētu lietotāju un pieraksti, ko viņš saka, dara, domā un jūt. Tā vietā, lai uzminētu, tu balsties uz novērojumiem un sarunām.

Piemērs:

  • Persona: 9. klases skolēns, kas pērk pusdienas skolā.
  • Saka: “Skolas ēdnīcā vienmēr ir gara rinda.”
  • Dara: Pērk cepumus tuvējā veikalā, ja rinda ir gara.
  • Domā: Gribu ātri paēst, bet negribu neveselīgu ēdienu.
  • Jūt: Stress, ka nepaspēs paspēlēties ar draugiem pārtraukumā.
Kas ir problēmas definētājs?

Tā ir formula, kas palīdz pārvērst novērotu problēmu par skaidru, darbībām vērstu teikumu. Labs problēmas definējums nesaka, kāds ir risinājums, bet precīzi nosaka, kam un kāpēc tas vajadzīgs.

Formula:

[Mērķauditorija] vajag [risinājumu/produktu], jo [problēma/ieguvums].

Piemērs:

“Skolēniem, kam jāpaēd 15 minūšu pārtraukumā, vajag ātru un veselīgu pusdienu alternatīvu, jo skolas ēdnīcas rinda aizņem pārāk daudz laika.”