Biznesa ideju radīšana
Iemācies radīt biznesa idejas, izmanto prāta vētru un izvēlies labāko ideju savam SMU.
Ko tu paveiksi šajā solī:
- Uzzināsi, no kurienes rodas idejas
- Apgūsi ideju ģenerēšanas metodes
- Izmantosi prāta vētras tāfeli
- Novērtēsi un izvēlēsies labāko ideju
Dizaina domāšana
Dizaina domāšana ir process, kas palīdz radīt risinājumus, sākot no cilvēka vajadzībām. Tas ir pieci soļi no problēmas līdz produktam, un tie veido arī šīs nodaļas gaitu: vispirms iejūties un definē problēmu, pēc tam ģenerē idejas (3.3. un 3.4. apakšnodaļa) un izvēlies to, ko tiešām pārbaudīsi ar cilvēkiem (3.5. apakšnodaļa).
Iejūties
Saproti cilvēku, kuram risini problēmu.
Definē
Formulē precīzi, kāda ir problēma.
Ģenerē idejas
Radi pēc iespējas vairāk risinājumu.
Prototipē
Izveido vienkāršu produkta versiju.
Testē
Pārbaudi to ar īstiem cilvēkiem un uzlabo.
Izmēģini dizaina domāšanu praksē
Teorija palīdz saprast soļus, bet dizaina domāšanu iemācās tikai darot. Aizpildi divus uzdevumus - sāc ar empātijas karti, tad noformulē problēmu, kuru risinās tavs SMU. Tavi pieraksti saglabājas automātiski.
Tā ir dizaina domāšanas metode, kas palīdz izprast cilvēku, kuram veido produktu. Tu iztēlojies vienu konkrētu lietotāju un pieraksti, ko viņš saka, dara, domā un jūt. Tā vietā, lai uzminētu, tu balsties uz novērojumiem un sarunām.
Piemērs:
- Persona: 9. klases skolēns, kas pērk pusdienas skolā.
- Saka: “Skolas ēdnīcā vienmēr ir gara rinda.”
- Dara: Pērk cepumus tuvējā veikalā, ja rinda ir gara.
- Domā: Gribu ātri paēst, bet negribu neveselīgu ēdienu.
- Jūt: Stress, ka nepaspēs paspēlēties ar draugiem pārtraukumā.
Tā ir formula, kas palīdz pārvērst novērotu problēmu par skaidru, darbībām vērstu teikumu. Labs problēmas definējums nesaka, kāds ir risinājums, bet precīzi nosaka, kam un kāpēc tas vajadzīgs.
Formula:
[Mērķauditorija] vajag [risinājumu/produktu], jo [problēma/ieguvums].
Piemērs:
“Skolēniem, kam jāpaēd 15 minūšu pārtraukumā, vajag ātru un veselīgu pusdienu alternatīvu, jo skolas ēdnīcas rinda aizņem pārāk daudz laika.”